200 miljoni klimata bēgļu līdz 2040. gadam

Greenpeace pētījums brīdina par humānu katastrofu

Plūdi Somālijā. Bēgļi nes savas mantas caur ūdeni. © Clive Shirley / Signum / Greenpeace
lasīt skaļi

Nākamajos 30 gados visā pasaulē draud 200 miljoni klimata bēgļu, un cilvēka radītās klimata izmaiņas turpinās tāpat kā iepriekš. To pierāda pētījums "Klimaflüchtlinge", kuru Greenpeace vakar iepazīstināja ar ANO Pasaules bēgļu dienu.

Ar globālo sasilšanu dzīves apstākļi simtiem miljonu cilvēku, īpaši pasaules nabadzīgākajās valstīs, pasliktinās tik dramatiski, ka viņi būs spiesti pamest savas mājas, lai izdzīvotu, atklāts pētījumā. Jau šodien vairāk nekā 20 miljoni cilvēku bēg no klimata pārmaiņām, kas ir vairāk nekā puse no visiem bēgļiem visā pasaulē. Īpaši skarta ir Sāhelas zona Āfrikā, Bangladešā un daudzas salas Klusā okeāna dienvidu daļā.

"Šo šausmīgi lielo bēgļu grupu līdz šim gandrīz pilnībā ir noliegusi rūpnieciski attīstīto valstu nacionālā un starptautiskā politika, " skaidro Andree Böhling, Greenpeace klimata eksperts. "Ņemot vērā miljonu cilvēku likteņus, šī neziņa ir klimata pārmaiņu posts." Visur, kur ir liela nabadzība un zema pielāgošanās spēja, klimata pārmaiņas būs ūdens trūkuma, bada,

saasināt destabilizāciju un vardarbīgus konfliktus. Sakarā ar jūras līmeņa paaugstināšanos un pieaugošajiem plūdiem draud veseli apgabali un valstis, kuras pastāvīgi nogrimst ūdens masās.

Klimata bēgļi netiek atzīti par oficiālu statusu

"Klimata bēgļu temats nepanesamā veidā norāda uz dubultu netaisnību, " skaidro Bēlings. "Kaut arī pasaules nabadzīgākie cilvēki, kuri ir nevainīgi pret klimata izmaiņām, ir pirmie, kurus smagi skārusi sasilšana, industrializētās valstis kā galvenie vainīgie ir nolieguši klimata bēgļu esamību un pretojušies pašreizējiem bēgļu likumiem."

Klimata vai vides bēgļi līdz šim nav atzīti Vācijas, Eiropas un starptautiskajos bēgļu tiesību aktos. Pat ANO bēgļu aģentūra, kas ir atbildīga visā pasaulē, nezina statusu "klimata bēglis".

Nepieciešama arī Vācija

Greenpeace mudināja kancleri Merkeli noteikt valsts klimata aizsardzības mērķi līdz 2020. gadam mīnus 40 procentiem siltumnīcefekta gāzu emisiju salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tomēr pat tūlītēja rīcība var tikai ierobežot bēgļu plūsmu, bet nevis tās novērst.

Tāpat federālajai valdībai beidzot ir jārisina klimata bēgļu tēma. Vācijai jāuzņemas atbildība un jāsniedz skartajām valstīm finansiāla palīdzība un patvērums cilvēkiem, kuri bēg no savām mājām, "saka B hling. Tas ietver arī būtiskas izmaiņas migrācijas likumos, teritorijas plānošanā un starptautiskajā sadarbībā. Pretējā gadījumā mūs pārpludinās arī ar to saistītās izmaksas un problēmas. "

(Greenpeace, 20.06.2007. - NPO)